Score.

Pagājušais gads paskrēja vēja spārniem. Ieprieksšējā gadā bija dažādi

kritumi un kāpumi, te vienu dienu esmu augšā, virsotnē, nākošajā jau

lejā. grrr. Šis viss neatstāj nekādu iespaidu uz manu dzīvi, taču

tādēļ dažas lietas ir mainījušās par 108 grādiem. CItas atkal pa 50

grādiem. Citas atkal pagriezušās atpakaļ no ..... par tiem 108. :)

Citas mainījās par 360....HĀĀ- atkodāt mani, tātad nemainījās,.

Ar dažiem ļaudīm saikne pazuda, ar citiem izveidojās.. man jau patīk.

Es šogad sapratu, ka dzīve ir kā akvārijs - vienu dienu tas ir tīrs,

otru jau netīrs. ūN tu nekad nezini, kad trāpīsies lielā zivs. LABS,

ne? TUrpināsim jau par iepriekš pieminēto strītbolu - kad karjerā bija

gan kāpumi, gan kritumi, kā jau teicu - te vienu dienu esmu augšā,

virsotnē, nākošajā jau lejā. GRRR. (ķipa dusmīgs). Un tad es sapratu

- strītbols ir kā zelta akmens- ieraudzīsi, nepacelsi - pārāk smags.

grrrrrrrrrrrrrrrrr

Citu gadu sākumā es parasti neko neapņemos, bet gadi rāda, ka labi ir

apņemties. Tātad, šogad apņēmos apņemties (svarā) haahaahaahahahaha

Sacīts darīts. - sāku ar savu neatkārtojamo vēlmi dzert tēju bez

cukura. 1000 %, ka jūs gribat zināt kā es to paveikšu. Tēju ar cukuru

es parasti dzeru tikai tad, kad ir negaršīga tēja, bet dōōh - es jau

nekad nedzru tēju ar cukuru. Kuru es te cenšos apmānīt- man garšo

tēja ar cukuru, Šitā galīgi nekam neder.Un ta vēl man bija doma ēst

mazāk un vairāk. Mazāk - vairāk, vairāk - mazāk. Un vēl neveselīgāk

vai veselīgāk, šito nevaru izlemt. hmm. o izdomāju - vienu dienu

ēdīšu mazāk - vairāk veselīgāk, bet otro - vairāk- mazāk nevaselīgāk.

Vēl viena baigā doma, kura jau apņemšanos appņēmos pagājušajā gadā,

liecību izdošanā vai pēdējā skolas dieniņā, kuru mēs zinam, kā 23.

vai kuro tur decembri. Tas viss notika tajā skaistajā 23.decembra

dieniņā, kad es skatījos uz tiem cilvēkiem, tur uz tās skatuves, kas

tur tā smaida un vicinās ar tiem sidrabiņa un zelta papīrīšiem. tā kā

man zels tā pie sirds neiet, es izvēlējos to sidrabiņa papīriņu,, nū

sasolīju ar skolotāju un vienu meiteni, ka nākošgad mēs ar tādus

norausimies un tur stāvēsim vai sēdēsim, plivināsimies ar tiem

sidrabiņa papīrīšiem un smaidīsim, varbūt, labākajā gadījumā. :)

čau.