diena tāda- nekāda

šodien biju sporta centrā uz basīti. Jēgu tam neredzu, jo lielāko daļu tikai sildīju soliņu un viss. prieks, ka Lauriņa atnāca paskatīties spēli, vismaz kāds laiciņš bija tāds priecīgāks :) lasot tos visu citu ierakstus atkal sajūtos tāda galīgi nederīga un saprotu, ka tomēr neesmu tas nelielais pozitīvisma gariņš, kas kādu brīdi biju. tad man visu laiku bija prieks pat par sīkumiem, bet tagad- nekā. un man negribas atslēgties no ārpasaules man tā patīk, bet varbūt tas ir tas, kas man vajadzīgs. taču katru dienu būdama mājās es tomēr jūtos atslēgusies, bet tas nepalīdz. zinu, ka manā dzīvē kaut kas pietrūkst un tās ir pat vairākas lietas. taču es atkal sevi tikai mierinu ar domu " nekas nenotiek bez iemesla ". man gribas skolu, kur es tik daudz nedomāju, bet cenšos koncentrēties mācībam (man jau sanāk, jāāāāā), un gribu arī uz treniņiem, neesmu bijusi veselu mūžību, jo tu es jūtos daudz savādāk (patīkami savādāk). labi man pietiek rakstīt, man nepatīk ļoti ļoti gari teksti, tāpēc tos nerakstu un nelasu. man tagad laiks iet, atā mīlīši, ceru, ka jūsu dzīvēs vismaz iet labi.